trešdiena, 2008. gada 1. oktobris

ES


man reizēm paliek slikti pašam no sevis. jā, slikti! nevis nedaudz vai bikucīt, bet tā, ka gribas vemt, izvemt visu, kas sakrājes, lai vienreiz aizmirstos un ar baltu* galvu skatītos tālāk. bet nevar! kuņģa saturu iztīrīt ir vienkārši - pāris tabletes maģiskās dziras** un viss... pods ir pilns. ar galvu ir cits stāsts, citi likumi, citas zāles. dažs labs lieto grādīgo, cits ripiņas ar smaidiņiem, bet es... es neko nelietoju, jo domāu, ka esmu baigais kings un spēju ar visu tikt galā paša spēkiem. līdz tam brīdim, kāmēr man kāds neiešauj sāls lodi dibenā, kurai seko lielais apskaidrības mirklis***. vai nav jauka reakcija? ja kāds vēlas tikt man klāt, nu tā lai es arī saprastu, tad ziniet - jāsāk ar pakaļgalu****! šis raksts ir tik emocionali piesātināts, ka varētu likties, ka esmu mainījis savu orientāciju vai reliģisko pārliecību. bet tā nav! tas (piesātināšana) darīts ar nolūku, lai ātrāk atbrīvotos no sakāpinātajām emocijām. tā kā šo aspektu esmam nosakidrojuši, dodos tālāk. tātad... es sev apkārt esmu izveidojis normālu betona mūri (celtniecības mateirāli - ietiepība, talants, lāčausis***** un daudz muļķību), kuram izspraukties cauri var tikai retais. jau teicu, ka vājā puse atrodas pakaļgalā, viegli padodas asam un spēcīgam spiedienam. šis mūris ir kā filrs visam, kas kaut kādā veidā nonāk pie manis. mūris ir galvenais iemesls, kāpēc mani var saukt par cietpauri, jo ar trulām idejām neesmu ietekmējams. bet kā gadījies, kā ne, arī ar labām idējam ir diezgan švaki... HA HA HA!!! laiks realitātei******! man, bled, liekas, ka zinu visu par visiem labāk. viens otrs man skaidri paskaidroja, ka esmu samērā empātisks (kas, protams, pavairoja pārliecību par pirmo). viss jau būtu labi, ja es mācētu savas Dieva dāvanas izmantot lietderīgi. esmu ieslēdzies vienā lielā mucā un ārā šauju tikai tad, kad gribu un vēlos. kad kāds mīļi palūdz, es, skaidrs, ka normāli iespļauju viņam sejā! še tev!!! citiem vārdiem sakot, man liekas, ka pasaule riņķo ap mani (vai nav viens varen skaists infantīlisma paraugs?) un nekādi nevaru izskaust šo domu! ik pa brīdim peķeru sevi pie gaudošanas, ka mani neviens nesaprot... bet ko ES tādu daru, lai notiktu pretēji? bez šaubām lienu vēl dziļākā d....******* uz pretējo pusi gaismai. nepārstāju par sevi brīnīties. kas mani tādu radījis? kā varu būt empātisks, ja visur redzu uz pusi sliktākus sevi? pilnīgi katrā cilvēkā!!! Dievs, dod tādu dienu, kad es beidzot mācēšu pasktīties uz sevi no malas par visiem 100% nevis ierastajiem 80% (kur viss svarīgākais paslēpts tajos 20%).
viss. izlādējos.

* latviešu mitoloģiski baltā krāsa, kas sevī ietver jēdzienus tikumisks, brašs, labs un ar nospodrinātiem zābakiem.
** neesi nekad dzirdējis par šķidrumu dozēšanu tabletēs? es laikam neesmu...
*** maigi sakot, kaut kas līdzīgs nirvānai.
**** esmu lepns par šo secinājumu, pats veicu analīzi un pārbaudi
***** lāči uz ausīm
****** tas būs sāpīgi!
******* redz, lamājos un nepalieku vulgārs!

3 komentāri:

Lilijs Jurģītis teica...

par 100% aizmirstu. nereāli

arturs teica...

?

Elīna teica...

skatos, nelamāšanos esi aizņēmies no Lilija Jurģīša.