trešdiena, 2008. gada 16. janvāris

Stils

man vajag steidzami mainīt savu rakstības stilu. viss iepriekšējais sāk likties kā neciešami viendabīga gaudošana bez redzamas jēgas un vajadzības. bled... jākļūst atvērtākam, gudrākam un visādi citādi labākam. jāsāk intensīvāk burtot grāmateles!

otrdiena, 2008. gada 15. janvāris

Nejēga

Nepārstāju brīnīties par to cik dažādi mēdz būt cilvēku talanti. viens labāk lasa zemeness, cits ātrāk skrien, cits ātrāk iemācās svešvalodas, cits māk atraugāties tādā veidā, ka ausis aizkrīt ciet utt. tā nu sagadījies, ka man uzniversitātē ir viens ļoti īpašs pasniedzējs, kuram ir vnk neciešami liela māka runāt par interesantām lietām, bet tādā veidā, ka esmu bijis apmēram uz 10 lekcijām, bet no tās visas informācijas gūzmas skaidri spēju atcerēties tikai vienu teikumu. bieži vien sēžot viņam pretī un mēginot kaut uztvert pieķēru sevi pie domas, ka peldu pavisam citā realitātē. lai arī mēgināju koncentrāeties, tas paviam vienkārši nesanāca. tad nu ķēros klāt pie viņa stāstījumu stila analīzes un secināju, ka pie visa vainīgas ir novirzes no tēmas, kas seko ik pēc katra jēdzīgi izteikta teikuma par tēmu. rezultātā klausītāja uztvere ir tik sagrozīta, ka smadzenes vairs nespēj izvēlēties kuram teikumam piešķirt nozīmīgāku iekrāsu un kuram ne. tāpēc viss samaļas vienā putrā un izlido pa ausīm ārā ti pat steidzīgi kā ielidoja. un vislabākais ir tas, ka man rīt pie šī pasniedzēja ir eksāmens ar trim lielām daļām un veselu kaudzi grāmatu, kuras laikam vajadzēja izlasīt. laiks krist panikā!

piektdiena, 2008. gada 11. janvāris

Revolver

The greatest enemy will hide in the last place you would ever look.
- Julius Ceasar 75 B.C.

Undoubtedly the last place you would ever look is ... your own mind.

trešdiena, 2008. gada 9. janvāris

Sekss

cik vien es sevi atceros, vienmēr esmu uzskatījis, ka sekss ir tikpat ikdienišķa cilvēka dzīves sastāvdaļa kā, piemēram, gulēšana, darbs vai mācīšanās. tāpēc nekad nesapratu nevienu, kas tam piešķīra īpašu vai pat svētu nozīmi. uzskatīju, ka runāšana par seksu ir pielīdzināma runāšanai par ēdieniem vai ceļojumiem. bet tagad liekas, ka šī pārliecība sāk šķobīties. gribas aizvien vairāk to augstākās tuvības mirkli nedaudz idializēt un paslēpt no citiem. lietas katram ir tik svētas, cik viņš pats tās par tādām padara. tāpēc, ja sekss liekas parasta ikdienas sastāvdaļa, tad tā arī būs, bet, ja es pats tam piešķiršu nedaudz sakrālu nozīmi, tad cerams tāda tam arī piemitīs. nav jau grūti ar citiem tādas lietas pārrunāt (ar tiem, kas vispār ko tādu spēj), bet tajā mirklī, kad tu saproti, ka visa runāšana pielīdzinās parastai ikdienišķai tēmai, sekss (ar to visu konotāciju kopumu, ko šis vārds nes sev līdzi) sāk kļūt par to pašu, kas ir gulēšana, mācīšanās vai strādāšana. to, kas notiek guļamistabā, laikam tur pat ir arī jāatstāj, lai tas viens mirklis neapput ar apnīkošajiem ikdienas putekļiem, kas katru dzīves sastāvdaļu spēj padarīt neciešami pelēku un garlaicīgu.

svētdiena, 2008. gada 6. janvāris

Lord Of War

Tikko noskatījos filmu Lord Of War (2005). šķiet, ka atvērās acis.... galvenais varonis ir pasaules līmeņa ieroču tirgonis, kas ar savu preci apgādā galvenokārt rietumāfrikas diktatorus. tad nu filma ir viņa darbības īss atstāts ar dzīves svarīgākajiem notikumiem. pirms beigu titriem izleca pāris vienkārši vārdi - While private gunrunners continue to thrive, the world's biggest arms suppliers are The U.S., U.K., Russia, France and China. They are also the five permanent members of The U.N. Security Council. kad biju aptvēris beigu ziņojuma grandiozo nozīmi, radās viens vienīgs jautājums - wtf? ... vai tiešām pasaulē vissvarīgākais ir nauda? tā ir cūcība - saukt sevi par demokrātiskāko valsti pasaulē un vienlaikus pārdot ieročus, lai nopelnītu naudu. kā melns uz balta uzlieta divkosība. kāda vispār ir jēga kaut kādām miera kustībām, ja pasaules politika tajā nav ieinteresēta, jo tādā gadījumā ASV nevarēs nopelnīt savus kārotos miljardus. kaut kas ar mūsdienu pasauli nav kārtībā. un man laikam jāiet klosterī, jo visa tiekšanās pēc lielā kāposta sāk izraisīt alerģiju. ak, nē, tur tak arī tagad plosās kapitālisms vārdā Da Vinči kods. fuck...