...

man ir kauns par sevi...

Dons Žļurgāns

es spēlējos ar viena cilvēka likteni. guļu ar viņu kopā un klausos uz savu pusi raidītajos glaimojošajos vārdos. un neatbildu ar to pašu... es klausos un priecājos par to, cik labs es esmu, cik lielisks, cik mīļš un cik feins, cik fantastiski es daru to un cik burvīgi šito, cik skaisti es izskatos un cik veikli un prātīgi māku diskutēt. patīkami. manā rokā atrodas pukstoša sirds un es nedaru pilnīgi nekā, lai to atmestu vai pieglaustu pie savējās.
pirms kāda laika es apsolīju sev, ka nebūs vairs manas atraidīšanas, ka būšu pieklājīgs un darīšu to, ko prasa situācija un gaidīšu kā tas viss beigsies. laiks steidzas uz priekšu un man tomēr sāk likties, ka arī no nekā nedarīšanas kaut kādas jūtas tomēr veidojas. pieķeršanās, pieradums, iekāre un slāpes. es tik nezinu, vai tas ir pietiekams pamats, lai rastos kas brangāks un spēcīgāks. es savas dzīves laikā esmu salauzis tik daudz siržu, ka man paliek bail iedomājoties, kas mani sagaida, ja tiešām pastāv elle...

Pats Dievs tavā priekšā

tikko atkal gribēju sākt birdināt par saviem izcilajiem pārdzīvojumiem, kas notiek manā galvā. par izjūtām, pārdomām, secinājumiem un citām riebīgām lietām... FUCK YOU!!! kas es pārvēršos par kādu raudulīgu zaļknābi, kas to tik vien dara kā gaudo par to, ka dzīve ir grūta un visādu sarežģījumu pārpilna??? FUCK OFF!!! es esmu tas, kas valda pār sevi! un nav tā, ka ikdienā manas domas sastāv tikai no raudpilnām emocijām! manas brokastis sastāv no citu cilvēku viedokļiem, pusdienas no sabiedrības stereotipiem, launags no naivām meitenēn un vakariņās vēl piekožu gudros akadēmiķus! es esmu Jēzus Kristus trešā reinkārnicija savā prāta! un nav uz pasaules vēl iedomīgāka un pretīgāka riebekļa par mani. es neatzīstu diskusijas ar subversīvo toleranci un citas parasto cilvēku dzīvības nodrošināšanas obligātās preces. es esmu paša spēka tiešākā būtība un manās rokās ir viss ko vien es vēlos!!!!

***

tomēr ir...

mana princese

es domāju, ka princeses baltā zirgā ir sen izmirušas, ka tādas mūsdienās sastopamas tikai bērnu fantāzijās un apputējušos grāmatu plauktos. bet, nē, izrādās viena tāda ieperinājusies manā galvā. kā psiholoģiska slimība, kurai vēl nav izdomāta atbilstoša terapija. varbūt freidam ir kaut sakāms šīs lietas sakarā... taču es laikam nojaušu viņa skaidrojuma stūrakmeni - viss slēpjas apslēptajā seksualitātē (apslēpta ironija).
man tikko burtiski uz paplātes piedāvājas viena meiča. pilns komplekts - tendence uz igstošām attiecībām, saprotoša, ar rozīnīti, simpātiska, ar mašīnu, ar sakarīgu darbu, nosvērta, laba gultā, oriģināla, ieķērusies manī (varbūt pat iemīlējusies), samērā erudīta, droša, pašpārliecināta, ar mīlestību pret eksperimentēšanu... (guļamistabā) (kā nekā intīmpreču veikala vadītāja :D), u.c. viņai ir tikai divas nelāgas lietas - nav mīlestības pret filozofiju un ir neliels liekais svars. un nav tā, ka viņas kompānijā man pazustu laika izjūta, ka man negribētos šķirties, ka gribas atbildēt uz visiem viņas zvaniem un SMS, ka straujāk pukstētu sirds. man gluži vienkārši ir vienalga. nav ķīmijas. bet būtu labs sekss! kuru man diemžēl nevajag. es gribu ko vairāk par fizisku kontaktu. kādu morālu pacēlumu. trīsas no viena pieskāriena. drebeļus no viena glāsta un neprātu no viena skūpsta. tas liekas fucking banāli! taču vitāli nepieciešami, ja vēlos būt kaut nedaudz laimīgs. "vienalga" nav īstākais vārds, ko gribu attiecināt uz savu draudzeni. man jau bija vienas tādas attiecības un beigas līdzinājās katastrofai (es vainīgais, viņa cietēja). galvenais ir tas, ka augstāk minētā persona nav pirmā, kura mani neapmierina. ir bijušas daudzas, ar kurām varēju uzsākt kaut ko vai izrādīt kādu nopietnu gribēšanu, bet iekšā pastēvēja nemitīgas bailes par mīlestības trūkumu. tagad laikam esmu apmierināts, ka neesmu gulējis ar visām pēc kārtas, bet tai pašā laikā cik ilgi man būs jāgaida līdz sastapšu to īsto? varbūt tādas nemaz nav. un mans vienīgais traucēklis ir pārāk augstie standarti... bet mīlestība taču tādas lietas ēd brokastīs, ne? tā nu es te sēžu viens pats un gaidu savu nolāpīto princesi baltā zirgā.