Dievs

Pēdējā laikā sanācis vairāk kā agrāk domāt par to, vai Dievs ir vai nav. Godīgi sakot, šobrīd, protams, atbildēt nav iespējams, bet... Būtiski ir tas, ka pasaulē pastāv Dieva ideja, kas pati par sevi jau ir devusi ļoti daudz. Cik tieši? Domāju, ka daudziem nav ne mazākās nojausmas. Kā man pirms pusgada mācīja etikā, tad sanāk, ka svarīgāko Dieva pausto ideju esam saņēmuši neatkarīgi no viņa eksistences. Un tas būtu morāles pilnveidojums. Katrs kristietis vairāk vai mazāk ir pazīstams ar desmit baušļiem, lozungu "nedari otram to, ko nevēlies,lai tev dara" un citiem domu graudiem. Līdzīgi ir ar visām citām reliģijām. tās pauž dzīves likumus, kam sekojot pienākas atalgojums, bieži nevis šajā dzīvē, bet nākamajā (forši, ne?). Reliģijas (kā Dieva pausto vārdu apkopotājas) vienmēr ir noteikušas cilvēku dzīves ritmu tādā veidā, lai cilvēks dzīvotu saskaņā ar apkārtējo pasauli. Šī saskaņa sevī ietver arī tīru sirdsapziņu. Nezinu nevienu Dievu pasaules vēsturē (vārda klasiskajā interpretācijā), kas postulētu, ka, piemēram, dzīvības atņemšana ir laba lieta (Arejs neskaitas, jo viņš varāk līdzinās velnam nekā Dievam). Ne par velti Imanuels Kants teica, ka, ja nebūtu Dieva, tad viņš mums būtu jāizdomā. Raugoties no šī skatpunkta tas, vai Dievs pastāv, vairāk nav būtisks, jo kā redzams, paustie morāles likumi strādā. Tomēr man mans racionāli domājošais prāts turpina uzdot jautājumus, bet liekas, ka es
atbildi gribētu zināt tikai tad, ja tā ir pozitīva, jo Dieva eksistence cilvēku prātos (kā ideja) ir kā pasaules pastāvēšanas grants. Jo kas gan mani aizurētu rīkoties tīri anarhistiski, ja man nebūtu reliģijas pausto morāls ciltsrakstu? Zinu, ka pamatā bailes no augstāka mēroga soda par grēku nāk no vēl tiem laikiem, kad cilvēks pasauli redzēja kā mitologisku dievu, dabas un likumu konglomerātu, bet sistēma strādā. Ar saviem mīnusiem skopu atbilžu veidolā, bet strādā! Es uzdrošinos teikt, ka reliģija ir vienīgais, kas pasauli glābj no sabrukuma, jo šaubos, vai vienkāršam cilvēkam pietiek vien ar sava prāta spriedumiem, lai atturētos no ļaunu darbu veikšanas. Cilveks ir pārāk emocionāls, lai noturētu sevi delžainos grožos un Dievs ir tas, kas ienes sava veida racionālas bailes, kas slāpē emocionalitāti. Lai cik smieklīgi tas arī izklausītos.