Nejēga

Nepārstāju brīnīties par to cik dažādi mēdz būt cilvēku talanti. viens labāk lasa zemeness, cits ātrāk skrien, cits ātrāk iemācās svešvalodas, cits māk atraugāties tādā veidā, ka ausis aizkrīt ciet utt. tā nu sagadījies, ka man uzniversitātē ir viens ļoti īpašs pasniedzējs, kuram ir vnk neciešami liela māka runāt par interesantām lietām, bet tādā veidā, ka esmu bijis apmēram uz 10 lekcijām, bet no tās visas informācijas gūzmas skaidri spēju atcerēties tikai vienu teikumu. bieži vien sēžot viņam pretī un mēginot kaut uztvert pieķēru sevi pie domas, ka peldu pavisam citā realitātē. lai arī mēgināju koncentrāeties, tas paviam vienkārši nesanāca. tad nu ķēros klāt pie viņa stāstījumu stila analīzes un secināju, ka pie visa vainīgas ir novirzes no tēmas, kas seko ik pēc katra jēdzīgi izteikta teikuma par tēmu. rezultātā klausītāja uztvere ir tik sagrozīta, ka smadzenes vairs nespēj izvēlēties kuram teikumam piešķirt nozīmīgāku iekrāsu un kuram ne. tāpēc viss samaļas vienā putrā un izlido pa ausīm ārā ti pat steidzīgi kā ielidoja. un vislabākais ir tas, ka man rīt pie šī pasniedzēja ir eksāmens ar trim lielām daļām un veselu kaudzi grāmatu, kuras laikam vajadzēja izlasīt. laiks krist panikā!