trešdiena, 2008. gada 9. janvāris

Sekss

cik vien es sevi atceros, vienmēr esmu uzskatījis, ka sekss ir tikpat ikdienišķa cilvēka dzīves sastāvdaļa kā, piemēram, gulēšana, darbs vai mācīšanās. tāpēc nekad nesapratu nevienu, kas tam piešķīra īpašu vai pat svētu nozīmi. uzskatīju, ka runāšana par seksu ir pielīdzināma runāšanai par ēdieniem vai ceļojumiem. bet tagad liekas, ka šī pārliecība sāk šķobīties. gribas aizvien vairāk to augstākās tuvības mirkli nedaudz idializēt un paslēpt no citiem. lietas katram ir tik svētas, cik viņš pats tās par tādām padara. tāpēc, ja sekss liekas parasta ikdienas sastāvdaļa, tad tā arī būs, bet, ja es pats tam piešķiršu nedaudz sakrālu nozīmi, tad cerams tāda tam arī piemitīs. nav jau grūti ar citiem tādas lietas pārrunāt (ar tiem, kas vispār ko tādu spēj), bet tajā mirklī, kad tu saproti, ka visa runāšana pielīdzinās parastai ikdienišķai tēmai, sekss (ar to visu konotāciju kopumu, ko šis vārds nes sev līdzi) sāk kļūt par to pašu, kas ir gulēšana, mācīšanās vai strādāšana. to, kas notiek guļamistabā, laikam tur pat ir arī jāatstāj, lai tas viens mirklis neapput ar apnīkošajiem ikdienas putekļiem, kas katru dzīves sastāvdaļu spēj padarīt neciešami pelēku un garlaicīgu.

1 komentārs:

Lilijs Jurģītis teica...

Nu ta beidzot! :)

starp citu, palasi E. Virzas krājumu "Biķeris", tad tu arī sapratīsi atšķirīobu starp erotiku un pornogrāfiju, tb, starp, kam piemīt sakrāla nozīme, un seksu, kas līdzinās tik pat pikantai ainai kā svieztmaize ar šķiņķi.