trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis

lūzums


sēžu savā, skatos spogulī un domāju ko darīt. nevis šodien vai rīt, bet vispār. manā prātā iestājies kāds dīvains lūzums, kuram es pats nevaru atrast īsto cēloni un sakni. zudusi jebkāda vēlme mācīties un kāda pavadībā garīgi attīstīties. gudrība un erudīcija manās acīs kotējas ļoti augstu, bet es sāku šaubīties, vai VFF ir īstā vieta, kur abas šīs lietas var iegūt. tāda sajūta, ka akadēmiskā filozofēšana man ver acis citā perspektīvā nekā biju cerējis. jā, es apgūstu jaunas lietas un vēlāk kādā sarunā varbūt spēšu palielīties ar savu attapību un zināšanām par kādu noteiktu laika posmu vēsturē vai dominējošu uzskatu kopumu filozofijā, bet kopējā plāknē es tikai čakarēju savu galvu. ir tik daudz dažādu uzskatu sistēmu, ka man jau sāk nākt vēmiens. un labākais ir tas, ka viena otru nevar nedz noliegt, nedz īsti papildināt. vakardien sēdēju ētikas lekcijā pie profesora Rubeņa. viņš ir autors kādām 30 antoloģijām, kas šodien grezno Zvaigznes ABC grāmatnīcas filozofijas plauktiņu. skaists runātājs, bet tomēr Zvaigznē ir vēl daudzas citas grāmeteles arī, un tas viņu padara par vienu no bara. arī kants sanāk, ka ir viens no daudziem, tāpat kā loks, bēkons, didro, voltērs, platons, sokrats, aristotelis, ņūtons, einšteins, rainis, seneka, spinoza, dekarts, laibnics, paskāls, hēgelis, un daudzi, daudzi citi. ievērojami, mainījuši daudzus likteņus, bet tomēr katrs ir zvaigzne starp miljons citām. man nav īsta pamata uz kā stāvēt, tāpēc es esmu padevies kārtīgā slinkumā un nu jau kādu mēnesi pilnīgi nekā nedaru. iespējams tāpēc, ka sevī saskatu kādu talantu un nezinu kur īsti to likt.

Nav komentāru: