pagājušajā semestrī man universitātē mācīja kritisko domāšanu. līdz pat sesijas beigām es biju tiešām ļoti laimīgs, ka man tikusi tā grandiozā iespēja zaurēties tādu interesantu priekšmetu, pat domāju, ka nu beidzot pienāks tas laiks, kad kāda lieka informācijas gūzma spēs sakārtot visu nešpetno domu jucekli, kas nelāgi šaudās pa manu smadzeņu stiebriņiem. nekā nebija! kritiski domāt nozīmē pakļaut kritikai visu to informācijas daudzumu, kas atrodas tavā galvā vai mēģina tur ielīst. respektīvi - advancētākā filtru sistēma, kas santehnikas veikalā atrastos ļoti dārgā un ļoti augstā plauktā, tā teikt, lai bērni netiek klāt. piemēram, izteikums , ka kaķis ir dzīvnieks, kam ir 4 kājas, deguns, ... (visas pārējās kaķa fiziskās, seksuālās un morālās īpašības)... , kritiskajā domāšana tiktu sadalīts pa vīlītēm. gala rezultātā tiktu sameklēts viens mincis, kas cietis autoavārijā un nu klaiņo ar trijām kājām, un tādējādi tas viss iepriekšējais definējums vairs nebūtu spēkā. štruntīgs piemērs, bet galvenā doma ir tāda - sadalīt visu pirmreizinātājos un atrast kaut ko, kur var piesieties! un tā kā cilvēks vēl līdz pat mūsdienām nav radījis nekā tāda, kur nevarētu paskaldīt matus, tad kristiskā "mazgāšana" manā ekselentajā prātā zeļ un plaukst, aiz sevis atstājot vien drumstalas no tā, par ko pirms kāda gada biju stingri pārliecināts. rezultāts ir gaužām vienkāršs - manā prātā pašlaik vārās viena feina melleņu biezputra, kur nav ne augšas, ne apakšas, ne sānu, ne vidus. viens kārtīgs kiš-un-miš! tāpēc, ja kāds vēlas pamācīties kritiku, lai labāk iet palasīt sēnes!
p.s. ir tikai viens teikums, ko nespēju izģērbt - cogito, ergo sum
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru