cik gan stulbi ir iemīlēties izskatā! tagad ir popkultūras laiks, kurā iekšējam veidolam pogas izgriež ārējais. un kas par to? vienmēr prātam esmu devis priekšroku, un tomēr nevaru noliegt, ka iekritu tajā sasodītajā slazdā.
rozā lūpiņas (zemenes)...
perfekti sakopti nagi (laikam mana lielākā vājība)...
izteikti vaigu kauli...
rudi-blondi mati...
perfektas šķipsnas (kas vienmēr sakrīt tā, kā man patīk)...
tvirtas krūtis (protams, samērīgi mazas)...
izteiksmīgs augums...
skaistas kājas...
un dibens (velnsparāvis!)...
un es kūstu kā ledus gabaliņš plaukstā, lēni un mierīgi! tā seja laikam dara lielāko skādi. varu raudzīties stundām ilgi, liekas, ka pat diennaktīm... tās zaļās ačeles, tas skatiens, tas smaids...
un man vairāk neko negribas. apstājas laiks...
un liekas, ka apkārt vairāk nekā nav. tik divas acis puskrēslā un lūpu kaktiņā paslēpies neliels nevainīgs smīniņš, tāds pavisam mazs un nekaitīgs.
vai tā ir mīlestība?
ārpus tā visa slēpjas nesamierināma plaisa starp uzskatiem, neatbildēti zvani, noklusēti jautājumi, pagātnes rētas, aizmirstas tikšanās reizes, vaimanas, asaras un nodevība.
VAI TĀ TIEŠĀM IR MĪLESTĪBA?
kur tad paliek radniecīgās dvēseles, cieņa, saprašanās bez vārdiem, uzskatu sakritība, līdzīgās intereses, vienlīdzība un atbildes uz jautājumiem?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
neizklausās pēc mīlestības. drīzāk sexuāla iekāre. bet var jau arī visādi būt :)
godīgi sakot, abi jautājumi par mīlestību ir retoriskas figūras (daļēji komplicēti jautājumi), kas kopsakarā ar kontekstu lasītājam intuitīvi liek atbildēt (šajā gadījumā) noraidoši. :P tu iekriti! :P
citiem vārdiem sakot, ja tu būtu teikusi, ka tā tiešām ir mīlestība, tu nostātos pret racionālo domāšanu un pret vispārpieņemtajiem uzskatiem par to, ko nozīmē patiesi mīlēt. :P
ha!
hmmm... es spriedu pēc savas pieredzes nevis vispārpieņemtiem uzskatiem
un kā tad ir? vai esi sapratis, kas ir mīlestība?
Ierakstīt komentāru