es domāju, ka princeses baltā zirgā ir sen izmirušas, ka tādas mūsdienās sastopamas tikai bērnu fantāzijās un apputējušos grāmatu plauktos. bet, nē, izrādās viena tāda ieperinājusies manā galvā. kā psiholoģiska slimība, kurai vēl nav izdomāta atbilstoša terapija. varbūt freidam ir kaut sakāms šīs lietas sakarā... taču es laikam nojaušu viņa skaidrojuma stūrakmeni - viss slēpjas apslēptajā seksualitātē (apslēpta ironija).
man tikko burtiski uz paplātes piedāvājas viena meiča. pilns komplekts - tendence uz igstošām attiecībām, saprotoša, ar rozīnīti, simpātiska, ar mašīnu, ar sakarīgu darbu, nosvērta, laba gultā, oriģināla, ieķērusies manī (varbūt pat iemīlējusies), samērā erudīta, droša, pašpārliecināta, ar mīlestību pret eksperimentēšanu... (guļamistabā) (kā nekā intīmpreču veikala vadītāja :D), u.c. viņai ir tikai divas nelāgas lietas - nav mīlestības pret filozofiju un ir neliels liekais svars. un nav tā, ka viņas kompānijā man pazustu laika izjūta, ka man negribētos šķirties, ka gribas atbildēt uz visiem viņas zvaniem un SMS, ka straujāk pukstētu sirds. man gluži vienkārši ir vienalga. nav ķīmijas. bet būtu labs sekss! kuru man diemžēl nevajag. es gribu ko vairāk par fizisku kontaktu. kādu morālu pacēlumu. trīsas no viena pieskāriena. drebeļus no viena glāsta un neprātu no viena skūpsta. tas liekas fucking banāli! taču vitāli nepieciešami, ja vēlos būt kaut nedaudz laimīgs. "vienalga" nav īstākais vārds, ko gribu attiecināt uz savu draudzeni. man jau bija vienas tādas attiecības un beigas līdzinājās katastrofai (es vainīgais, viņa cietēja). galvenais ir tas, ka augstāk minētā persona nav pirmā, kura mani neapmierina. ir bijušas daudzas, ar kurām varēju uzsākt kaut ko vai izrādīt kādu nopietnu gribēšanu, bet iekšā pastēvēja nemitīgas bailes par mīlestības trūkumu. tagad laikam esmu apmierināts, ka neesmu gulējis ar visām pēc kārtas, bet tai pašā laikā cik ilgi man būs jāgaida līdz sastapšu to īsto? varbūt tādas nemaz nav. un mans vienīgais traucēklis ir pārāk augstie standarti... bet mīlestība taču tādas lietas ēd brokastīs, ne? tā nu es te sēžu viens pats un gaidu savu nolāpīto princesi baltā zirgā.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
5 komentāri:
nekas jums vīriešiem nav gana labs :p
ņemu vārdus atpakaļ! personīgās problēmas ietekmē spriešanas spējas
Nevajag gaidīt!!! vajag meklēt. ;)
Zini to anekdoti par cilvēku, kurš 40 gadus Dievam lūdza bagātību, bet pats neko nedarīja, lai to iegūtu, pat nenopirka loterijas biļeti???
Iļja..mīļais jaukais Iļja, Vai šis padoms nenāk par vēlu? domā, ka vēljoprojām viņam jāmeklē...? :)
Ika aka Elīna. :)
Labs padoms nekad nevar būt par vēlu, jo tāds nav viennozīmīgs un ir attiecināms ne zu vienu, bet vairākām dažādām situācijām. :)
Piemēram, padoms "jāmācās no vēstures kļūdām" nenozīmē tikai to, kas tajā ietērpts, bet arī to, ka no savām un citu kļūdām vajadzētu mācīties, ne tikai no vēstures. :P
Ierakstīt komentāru