sestdiena, 2007. gada 22. decembris

Draugu būšana

šodien veiksmīgā kārtā nonācu pie diezgan interesanta secinājuma. sēžot pie pauļa piepīpētajā virtuvē ar viskija (vai bakardī) glāzīti rokā, vēroju sev apkārt esošās personas un tīksminājos par cilvēku savstarpējo draudzību. visi bija mājas saimnieka tā saucamie draugi. es laikam tai skaitā. nezinu, vai esmu pelnījis šādu nosaukumu, jo cik spēju atcerēties, tad savu kā drauga galveno pienākumu (palīdzēt grūtos brīžos) esmu izgāzis kā vecu, sapuvušu sētu. bet tas pašlaik nebūtu tas galvenais. pēc kādām pārdesmit minūtēm secināju, ka salasījušies diezgan līdzīgi cilvēki, protams, izņemot mani. (kā jau vienmēr ieturēju savu stilu, tas ir, vēroju to, kas notiek apkārt un ik pēc kādām trīsdesmit minūtēm izteicu kādu domu, kuru bieži vien neviens nedzirdēja vai gluži vienkārši negribēja dzirdēt) līdzība izpaudās gan ģērbšanās ziņā, gan mūzikas gaumē, gan attieksmē pret alkoholu un narkotikām, gan attieksmē pret dzīvi un gan jau, ka vēl kaut kur. uz brīdi sajutos kā neglītais pīlēns, tikai nevarēju saprast, vai esmu nonācis gulbju ielokā vai ellē. nācās apjaust, ka katrs sev apkārt uztur tādus cilvēkus, kas kaut kādā mērā ir līdzīgi sev pašam. izveidojas noteikts personu loks, kas laika gaitā pasākumu iespaidā sapazīstas savā starpā un veidojas bari. (zināmas paralēles varētu vilkt ar vilkiem) (cilvēks tomēr ir ļoti sabiedriska būtne) man gan ir izdevies sev apkārt izveidot ļoti interesantu paziņu un draugu grupu - katram cilvēkam ir sava vieta un savs mērķis, lai attaisnotu to, kāpēc es ar viņu kontaktējos. man ir draugs, ar kuru var parunāt par filozofiju, cits, ar kuru var parunāt par literatūru, un tā katram savs priekšmets. varētu pat mēģināt uzskaitīt - tātad, filozofija, literatūra, basketbola spēlēšana, datorspēles, dzīves problēmas,.... laikam viss. katrai nozarei sava personība (cik nu spilgta, cik ne) . manuprāt, visai ineresanta situācija. vislabākais ir tas, ka es dabīgā kārtā nejaucu sarunu tēmas. nu, piemēram, ar filozofijas draugu praktiski nekad nerunāju par literatūru. ja netiek skarta drauga būtības tēma, tad notiek klačošanās par sīkumiem vai ieturēta klusēšana. njā, reizēm man no sevis nedaudz metas bail.

Nav komentāru: