Z-svētki

Z-svētki jau aiz aplijušiem kalniem un man nav skaidrs, vai tas ir labi vai nē. šogad diemžēl nesanāca pabūt nevienā lielā veikalā tās lielās dāvanu jezgas laikā. bet varu likt savu galvu ķīlā, ka nekas neatšķīrās no iepriekšējiem gadiem. cilvēki laikam paliek traki, jo apdāvināšanās ir palikusi par svarīgāko svētku sasvtāvdaļu. neviens bērns ziemas saulgriežus vairs negaida tāpēc, ka būs brīvdienas, vai tāpēc, ka varēs pabūt kopā ar ģimeni, pat vecāki liekas neko tādu vairs nevēlas. viss notiek ātri un kompakti - paēd vakariņas, apdāvinās, kaut ko pamūld par salatēti (kuru droši vien arī Latvijā tuvākajā laikā sāks saukt par Sv. Nikolasu) , paskatās TV, pakritizē neadekvāto prgrammu un svēti laimīgi dodas uz dusu. tas taču ir sasodīti piemēroti mūsu laikmetam! bez liekām emocijām un bučām. līdz ar to ar vien vairāk cilvēku liek vienu kārtīgu mīksto uz z-svētkiem. un pareizi dara. būtu naivi tagad cerēt, ka nākamgad viss būs citādāk. nav arī vairs jēgas kaut ko proklamēt par svētku patieso nozīmi, jo kristietība palikusi par vāju relikviju mūsdienu pasaules straujajā ritmā (ja kāds domā citādāk, tad droši var iebāzt svecīti dibenā), tāpēc vienīgais, ko svētkos var darīt godam tā, lai citi tevi arī saprastu, ir tērēt pēc iespējas lielāku naudu nevienam nevajadzīgu štruntu iegādei. skaisti!